Par supervīziju

Kas ir supervīzija?

Supervīzija ir konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību. Profesionālās efektivitātes paaugstināšana ir supervīzijas galvenais rezultāts, kas var ietvert dažādu jautājumu risināšanu: profesionālo robežu apzināšanās, rīcības alternatīvu atrašana konkrētās darba situācijās, attiecību veidošana ar kolēģiem, padotajiem, klientiem, sadarbība komandā, darba stratēģijas, stresa faktoru un izdegšanas mazināšana un daudzi citi jautājumi, kas aktualizējas ikdienas darbā.

Informācija par supervizora profesiju ir publicēta Nacionālajā enciklopēdijā šķirklī Supervīzija. 
 
Saite uz šķirkli https://enciklopedija.lv/skirklis/98499-supervīzija

Kā notiek supervīzija?

Supervīzija ir process, kas sākas ar pasūtījuma noskaidrošanu – kuriem darbiniekiem un kādu mērķu sasniegšanai supervīzija ir nepieciešama, un noslēdzas ar supervīzijas procesa un rezultātu novērtēšanu. 

Pirms supervīzijas uzsākšanas tiek slēgts līgums rakstveidā jeb mutiska vienošanās, kurā tiek atrunāti pamata jautājumi: vai tiks nodrošinātas  individuālas, grupas vai komandas supervīzijas; kāds ir supervīzijās sasniedzamais rezultāts; kāds būs vienas supervīzijas sesijas ilgums; kāds būs kopējais supervīzijas stundu skaits; kāda būs samaksa par supervīziju u.c. Indviduālā supervīzija visbiežāk ir 60 – 90 min gara, notiek reizi 2 nedēļās pavisam 6 – 10 sesijas, bet grupas vai komandas supervīzija ir 120 – 180 min. gara, notiek reizi 2 – 4 nedēļās arī 6-10 tikšanās reizes.

Kad supervīzija ir nepieciešama?

Palīdzošās profesijās (piem., sociālais darbs, mākslas terapija, psiholoģija, psihoterapija, karjeras konsultācijas), kurās ir intensīvs un ciešs kontakts ar cilvēkiem, supervīzija ir nepieciešama jau studiju procesā. Tai jābūt pieejamai studiju prakses un turpmākās profesionālās darbības laikā. Bieži profesionāļi uzskata, ka supervīzija ir nepieciešama krīzes situācijās un tad, kad ir kādas izdegšanas pazīmes. Tomēr supervīziju būtu jāapmeklē pirms šādu situāciju rašanās. Viens no supervīzijas uzdevumiem ir arī krīzes situāciju priekšlaicīga identificēšana un novēršana. Pieredze un pētījumi rāda, ka darbinieki, kuri savlaicīgi un regulāri apmeklē supervīziju, ir pakļauti mazākam izdegšanas riskam un darbā ar klientu ir empātiskāki.  

Uzņēmējdarbībā ikvienai organizācijai ir būtiski sasniegt savus finanšu un biznesa attīstības mērķus un izcilību klientu apkalpošanā. Panākumus gūst (vai negūst) cilvēki – organizācijas darbinieki, tādēļ uzņēmuma nākotnes veiksme ir tieši atkarīga no vadības gatavības pievērst uzmanību darbinieku pilnveidošanai un atbalstīšanai. Supervīzija ir metode – process, ar kura palīdzību iespējams panākt pozitīvas izmaiņas cilvēku sniegumā, attieksmē un uzvedībā.