Piemēri

Piemērs 1: uzņēmējdarbībā

Uzņēmumam augot un izvirzot ambiciozus attīstības mērķus, tika izveidota jauna struktūrvienība jaunā kvalitātē - Pārdošanas vadības nodaļa. Lai motivētu un novērtētu spējīgos darbiniekus, vadība izvēlējās darbiniekus jaunajai nodaļai  no jau esošo darbinieku vidus – speciālistus, kas labi pārzina uzņēmuma mērķus, centienus, produktus, biznesa vidi, kā arī ir gatavi jaunajiem izaicinājumiem. Arī Pārdošanas nodaļas vadītājs tika izvēlēts no esošo darbinieku vidus. Katram darbiniekam tika iedalīta atbildība par konkrētu pārdošanas jomu un pakļautībā vēl daži pārdevēji  reģionos. Jaunās struktūrvienības darbiniekiem bija neliela vai nebija vadīšanas pieredzes, tādēļ uzņēmums šo darbinieku kompetenču attīstībai veltīja daudz pūļu – vispirms nodrošināja mācības vadīšanā un mērķu sasniegšanā. Tika organizētas individuālās supervīzijas, lai attīstītu Pārdošanas nodaļas vadošo darbinieku ikdienas darbam nepieciešamās prasmes, darbinieki apzinātos un pārvarētu personīgās grūtības un barjeras, atpazītu savas emocijas, kas ietekmē sadarbību,  veidotu uz rezultātiem un sadarbību vērstu rīcību. Uzņēmums katram pēc vajadzības nodrošināja 6-10 individuālās supervīzijas sesijas (sesiju biežums  reizi 2 nedēļās).

Supervīziju rezultāts, ko atzina un novērtēja uzņēmuma vadība un supervīziju dalībnieki:

• Jaunizveidotā komanda  kvalitatīvi izdzīvoja komandas attīstības veidošanās stadijas, īsā laikā nonākot produktīva darba un rezultātu sasniegšanas stadijā.
• Supervīzijas sesijas palīdzēja katram apzināties sevi, sev raksturīgās emocijas un rīcības, meklēt iespējami labākos ceļus sadarbībai ar citiem, nepazaudējot savu personību. Līdz ar sevis izpratni veidojas tolerance un izpratne par citu cilvēku rīcības motīviem.
• Pārliecību par sevi, apliecinājumu, ka veic darbu labi un ka piemīt iekšējais spēks pilnveidot savu rīcību un attieksmes.
• Drosmi izvirzīt darba mērķus citiem, prasīt produktīvu darba rezultātu.
• Pieņemt lēmumus un atbildēt par tiem.     

Piemērs 2: uzņēmējdarbībā

Uzņēmums (pakalpojumu sniedzējs), kuram ir 2 biznesa jomas,  salīdzinoši smagi izdzīvoja ekonomisko lejupslīdi, lai gan pirms tās biznesa rezultāti tika sasniegti kā iecerēts un tendence bija augšupejoša. Būtiskās grūtības ir pārvarētas, uzņēmuma valde nonākusi diskusiju priekšā, kā turpmāk virzīt sava uzņēmuma attīstību, kā stabilizēt saimniecisko darbību, ko mācīties no pagātnes. Šīs diskusijas novedušas valdes locekļus pie būtiskām domstarpībām, arī savstarpējiem aizvainojumiem, sarunas iegājušas strupceļā. Uzņēmuma īpašnieks izvēlējās pieaicināt profesionālu organizāciju supervizoru, lai palīdzētu valdei un līdz ar to uzņēmumam atgriezties pie labas saimniekošanas prakses.

Kā risinājums tika izvēlēts kombinēts variants: grupas supervīzijas valdei (kopskaitā 5 sesijas) un arī individuālās sesijas katram valdes loceklim (pēc vajadzības katram no 6-14 sesijām). Arī uzņēmuma īpašnieks piedalījās grupas un individuālās sesijās.

Supervīziju rezultāts, ko atzina un novērtēja uzņēmuma īpašnieks un valdes locekļi:

• Valde atgriezās uz konstruktīva situācijas risināšanas ceļa un iezīmēja tuvākās un tālākās attīstības virzienus.
• Katrs individuāli daudz strādāja ar sevis apzināšanos, savu iekšējo barjeru un pretestību pārvarēšanu, savu motīvu, attieksmju, rīcības izvērtēšanu. Ieguvums ir sevis un līdz ar to citu izpratne, tolerance, spēja efektīvi sadarboties.
• Ir atgriezies valdes komandas gars, ticība, ka kopā var sasniegt iecerēto, jo „viens otru iepazinām daudz labāk, zinām lietas, kas ilgus gadus strādājot kopā bija palikušas neatpazītas”.
• Uzņēmumā kopumā ir atgriezusies darbinieku lojalitāte un uzticība valdei, jo darbinieki jūt notiekošo, pat ja par to viņiem nestāsta.

Piemērs 3: mākslas izmantošana

Valoda un verbāla izpausme nav vienīgā forma kā reflektēt par sava darba pieredzi supervīzijā^[1]. Supervīzijā var izmantot dažādas mākslā balstītas pieejas. Tās var būt daudzveidīgas – supervīzējamais rada mākslu (deju, mūziku un tml.) supervīzijas ietvaros, prezentē supervīzoram savu klientu / pacientu mākslu (darbus, audio, video ierakstus) vai prezentē mākslu, kuru ir radījis pēc sava darba u.c. 

Māksla ļauj reflektēt par pieredzi, kura var būt neverbāla, ķermeniska (sajūtas), multisensora, daļēji apzināta vai neapzināta, tāpēc tā supervīzijā kļūst par mediju, kas palīdz apzināt gan darba procesu, gan supervīzējamā un viņa klienta / pacienta, arī grupas, attiecības.^[2] Mākslinieciskais, intuitīvais process supervīzijā var palīdzēt pārvarēt apjukumu, šaubas, nenoteiktību, nestabilitāti, konflikta situācijas.^[3] 

Atbilstoši izmantojot mākslu supervīzijā, var labāk izprast dažādus klienta / pacienta personības un situācijas aspektus, attiecības un specifisko speciālista ieguldījumu tajās, saredzēt klienta / pacienta – supervīzējamā attiecības mijiedarbībā ar organizāciju, ieraudzīt supervīzijas dinamiku.

Piemēram, supervīzijā, kurā izmanto vizuāli plastisko mākslu, supervīzors var aicināt supervīzējamo/-s radīt darbu saistībā ar supervīzijā risināmo jautājumu. Tēli, kas radīti vizuāli plastikās mākslas tehnikās, kā arī pats radošais process, var palīdzēt supervīzējamajam labāk izprast gan attēlotā saistību ar personīgajiem iekšējiem procesiem^[4], gan pašu procesu. 

Supervīzijā, kurā izmanto deju un kustību, supervīzējamā kustība var palīdzēt izprast, kāds ir klients / pacients, kādas ir viņa īpatnības. Piemēram, supervīzējamajam var piedāvāt „iemiesot” savu klientu / pacientu kustībā, dejā, izmantot kinestētisko empātiju, lai izjustu viņa pašizjūtu^[5].

Supervīzijā, kurā izmanto mūziku tiek izmantotas dažādas instrumentālas un vokālas improvizācijas, kas kļūst it kā par „starpnieku” starp supervīzoru un supervīzējamo. Tas ir radošs process, kurā supervīzējamais/ -ie ar mūzikas palīdzību mācās koncentrēties uz fiziskajām sajūtām, jūtām un savas iztēles tēliem vai asociācijām^[6].

Supervīzijā, kurā izmanto drāmas elementus, tiek pielietotas teātra metodes un tehnikas, priekšroku visbiežāk dodot projektīvām metodēm – objektu skulptūrām vai tēlu radīšanai. Supervīzors var aicināt izmantot arī dramatiskās spēles, lomu maiņu, rekvizītus, lai supervīzējamajam būtu iespēja projicēt sava darba grūtības un jautājumus. Apzināšanās parasti notiek analizējot izspēlēto drāmu.^[7]

Tādejādi māksla supervīzējamajam var palīdzēt pārvarēt aizsardzības, izvērtēt situāciju, izteikt jūtas, piedzīvot jaunu skatījumu un rast idejas turpmākam darbam.